Andrejs Sabanskis iepazīstināja ar plakātu “Simulations of dislocation dynamics during growth of halide and oxide crystals from melt”. Viņa pētījuma mērķis bija analizēt termiskos spriegumus un to radīto dislokāciju veidošanos, izmantojot MACPLAS programmatūru un Alexander-Haasen modeli, audzējot Csl, safīra un gallija oksīda kristālus no kausējuma.

Kirils Surovovs piedalījās ar darbu “Material Properties for CFD Modelling of BaB₂O₄ and Na₂O Solution for BBO crystal growth”. Pētījumā (kopā ar A. Sabanski u.c.) viņš pievērsās BaB₂O₄-Na₂O šķīduma materiālu īpašību, piemēram, siltumvadītspējas un viskozitātes, kalibrēšanai. Izmantojot lielo valodu modeļu (LLM) palīdzību procesu automatizācijā, izdevās iegūt temperatūras lauku, kas lieliski sakrīt ar eksperimentālajiem mērījumiem.

Krišjānis Kalme (līdzautors A. Sabanskis) dalījās ar pētījumu “Towards a Digital Twin in Crystal Growth: Correcting Optical Radius Measurement Biases”. Tas iezīmē svarīgu sākuma posmu pilnvērtīga digitālā dvīņa izstrādē kristālu audzēšanai. Pētījums piedāvā Čohraļska metodes optisko mērījumu kļūdu korekciju, izmantojot Ortogonālā attāluma regresiju (ODR) un mašīnmācīšanās algoritmus (ML), kas nepieciešams tālākai precīzai procesu kontrolei.

Visu trīs LU EZTF SMI pārstāvju dalība šajā darbnīcā un stenda referātu prezentēšana apliecina institūta izcilību un inovatīvo pieeju tādos sarežģītos jautājumos kā termisko spriegumu un materiālu īpašību datorsimulācijas. Tas ne tikai veicina kristālu audzēšanas tehnoloģiju progresu, bet arī sagatavo stabilu pamatu nākotnes risinājumiem.

The post LU EZTF SMI darbinieki prezentē savus pētījumus starptautiskajā kristālu audzēšanas konferencē IWCGT-9 Berlīnē appeared first on Skaitliskās modelēšanas institūts.

LU EZTF SMI superdatori tiek izmantoti gan pētnieku, gan uzņēmumu vajadzībām kā digitālas laboratorijas, kurās zinātnieki pēta un apraksta dabas un tehnoloģiju procesus – gaisa un ūdens kustību, siltuma un enerģijas pārnesi, materiālu uzvedību dažādos apstākļos, kā arī izstrādā mākslīgā intelekta modeļus un risinājumus šo sarežģīto sistēmu analīzei. Institūtā tiek veikta arī silikāta kristālu skaitliskā modelēšana, kas ir pamatu procesoru un mikroshēmu izstrādei.

Izstāde pēta mākslīgā intelekta, algoritmisko kopienu un cilvēka mijiedarbību. Arī to, kā šīs divas parādības veido un maina cilvēku savstarpējās attiecības. Raugoties no šāda skatpunkta, izstādi var uzskatīt arī par mēģinājumu radīt “mūslaiku portretu”, kur spoguļojas tehnoloģiju ietekme uz kultūru, tostarp mākslas radīšanas procesu, un sabiedrību kā kopumu.

Gints Gabrāns ir instalāciju un multimediju mākslinieks. 2007. gadā viņa projekts “Paraspoguļi” reprezentēja Latviju 52. Venēcijas mākslas biennālē. Izstādes kurators ir Artūrs Virtmanis.

Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde Rīgas Laikmetīgā mākslas telpa, to atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Malduguns alus, Dateks un LU EZTF Skaitliskās modelēšanas institūts. Pazīstamais datoru komplektēšanas uzņēmums Dateks.lv nodrošina Ginta Gabrāna mākslīga intelekta instalācijai nepieciešamo augstas veiktspējas datoru.

The post Aicinām apmeklēt izstādi par mākslīgā intelekta, algoritmisko kopienu un cilvēka mijiedarbību appeared first on Skaitliskās modelēšanas institūts.

Projekta mērķis ir stiprināt LU SMI eksperimentālo bāzi un apvienot institūta ilggadējo pieredzi kristālu audzēšanas procesu skaitliskajā modelēšanā ar praktiskiem eksperimentiem. Jaunā iekārta ļaus pētīt un audzēt tehnoloģiski nozīmīgus oksīdu kristālus, tostarp beta-bārija borātu (BBO), kas plaši tiek izmantots lāzeru tehnoloģijās.

Projekta ietvaros tiks veikta kristālu audzēšanas iekārtas iegāde, uzstādīšana un testēšana, personāla apmācība, kā arī pirmo kristālu izaudzēšana. Iegūtā infrastruktūra nodrošinās stabilu pamatu turpmākajiem pētījumiem, skaitlisko modeļu validācijai un digitālo dvīņu izstrādei kristālu audzēšanas procesiem.

Projekta īstenošana plānota līdz 2026. gada 31. decembrim.

The post Apstiprināts projekts par kristālu audzēšanas iekārtas izveidi appeared first on Skaitliskās modelēšanas institūts.

1) Mihails Ščepanskis, CENOS, “A nuclear power generator for space missions“;
2) Ģirts Zāģeris, LU EZTF SMI, “Numerical Investigation of Wave Induced Enhancement of Boron Removal in Gas Blowing Silicon Refinement” (promocijas darba priekšaizstāvēšana);
3) Mihails Birjukovs, LU EZTF SMI, “A partial overview & plan for MHD, building physics and other research directions at the INM Multiphysical Processes Modelling lab“;
4) Mihails Birjukovs, LU EZTF SMI, “Applications methods developed for multiphase MHD to active matter, organ-on-a-chip, magneto-microconvection & cell dynamics systems” (Part 1);

Nākamajā (piektajā) seminārā (20. novembrī) uzstāsies LU EZTF SMI vadošais pētnieks Mihails Birjukovs ar otro daļu referātam “Applications methods developed for multiphase MHD to active matter, organ-on-a-chip, magneto-microconvection & cell dynamics systems”. Savukārt aiznākamajā seminārā (27. novembrī) uzstāsies SMI pētnieks Kirils Surovovs ar tēmu “Applying LLMs for launching CFD simulations and parameter optimization“.

Semināri notiek katru ceturtdienu 13.00–14.30 (līdz 1.5 stundām), gan klātienē SMI (Zinātņu Mājas 520. telpā), gan attālināti MS Teams. Dalība un uzstāšanās semināriem ir atklāti — interesentiem lūgums sazināties ar Mihailu Birjukovu (LU e-pasts vai LinkedIn), kas organizē un vada seminārus, lai saņemtu ziņojumus par nākotnes semināriem, piekļuvi semināru arhīvam, un lai pieteiktos klātienes vai neklātienes dalībai, tai skaitā ar referātu. Semināru valoda ir angļu.

The post Šonedēļ notiks jau piektais SMI iknedēļas seminārs appeared first on Skaitliskās modelēšanas institūts.

Pasākuma laikā, baudot kafiju un uzkodas, dalībnieki iepazīsies ar iespējām izmantot superdatoru jaudu un mākslīgā intelekta (AI) rīkus uzņēmumu un organizāciju projektos.

Semināra mērķis – sniegt praktisku ieskatu, kā HPC infrastruktūra un Eiropas AI rūpnīcu tīkls var palīdzēt:

• samazināt izmaksas un riskus inovatīvu produktu izstrādē,

• paātrināt modelēšanas, analīzes un automatizācijas procesus,

• iegūt piekļuvi Eiropas superdatoru resursiem un atbalsta programmām.

Programmas galvenie akcenti:

• Aktualitātes par superdatoru tēmu un pieejamais finansējums projektiem.

• AI risinājumu izstrādes process un praktiski piemēri.

• Resursi, ko piedāvā “Mākslīgā intelekta rūpnīcas antena – Latvija” (AI Factory Antenna – Latvia, AIFA-LAT)”.

Kārlis Muižnieks, Latvijas HPC kompetences centra sadarbības projektu vadītājs uzsver: “Superdatori vairs nav tikai zinātnieku rīks – tie ir pieejami arī uzņēmējiem, lai paātrinātu jaunu produktu izstrādi, inovāciju radīšanu, kā arī uzņēmējiem samazinātu izmaksas. Šajā seminārā parādīsim, kā praktiski sākt izmantot superdatorus un kā izmantot mākslīgā intelekta risinājumus, kā arī, kā piesaistīt Eiropas finansējumu, lai idejas pārvērstu konkurētspējīgos produktos.”

“Superdatoru brokastīm” iespējams pievienoties gan klātienē, gan attālināti. Pasākums ir bezmaksas, bet nepieciešama obligāta iepriekšēja reģistrēšanās: https://bit.ly/Superdatoru_brokastis .

Plašākai informācijai: https://eurocc-latvia.lv/superdatoru-brokastis-uznemejiem-28-novembri/ vai info@eurocc-latvia.lv.

Pasākums tiek īstenots ar EuroHPC projekta «Nacionālie kompetences centri EuroHPC» (EuroCC 2) atbalstu, sadarbībā ar RTU HPC centru un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes  Skaitliskās modelēšanas institūtu.

The post “Superdatoru brokastis”: kā piesaistīt Eiropas naudu un izmantot HPC jaudu appeared first on Skaitliskās modelēšanas institūts.

Kopš 2025. gada SMI Siltumfizikālo mērījumu centrs ir daļa no jaunizveidotās Latvijas Universitātes Testēšanas un mērījumu laboratorijas, kas apvieno vairākas zinātniski-pētnieciskās laboratorijas (uz šo brīdi divas – būvmateriālu un grunts testēšanai). 

Līdz šim centrs bija akreditēts materiālu siltuma vadītspējas λ [W/(m×K)] testēšanai atbilstoši starptautiskā standarta LVS EN 12667 prasībām, taču ar 2025.gada oktobri akreditācijai veiksmīgi pievienota jauna sfēra – būvmateriālu higrotermisko īpašību un ūdens tvaika caurlaidības noteikšana. Tagad varam piedāvāt arī materiālu ūdens tvaika difūzijas pretestības μ [-] un difūzijas ekvivalentā gaisa slāņa biezuma S_d [m] mērījumus paraugiem līdz pat 5 cm biezumā. 

Ūdens tvaika caurlaidības parametri ir svarīgi būvmateriālu un konstrukciju optimālā mitruma režīma un ilgtspējas nodrošināšanai. Tie palīdz prognozēt mitruma saturu un tā izmaiņas materiālos un būvelementos, novēršot kondensāta veidošanos, kas var izraisīt pelējuma augšanu, materiālu degradāciju un energoefektivitātes zudumu.

Latvijas Universitātes Testēšanas un mērījumu laboratorija, kuras darbības vieta Skaitliskās modelēšanas institūtā ir Jelgavas ielā 3, Rīgā, ir akreditēta testēšanas laboratorija. Laboratorijai Valsts aģentūra “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” ir piešķīrusi akreditācijas reģistrācijas numuru T-692, un tā atbilst standarta LVS EN ISO/IEC 17025:2017 prasībām.

Tādējādi Siltumfizikālo mērījumu centrā papildus jau akreditētajiem siltumvadītspējas un termiskās pretestības mērījumiem tiek veikti arī akreditēti ūdens tvaika caurlaidības mērījumi būvmateriāliem un būvizstrādājumiem atbilstoši standartam LVS EN ISO 12572:2016.

Akreditācijas apliecība Nr. LATAK-T-692-02-2024 ir spēkā no 2024. gada 5. augusta līdz 2029. gada 4. augustam. Lēmums par akreditācijas sfēras izmaiņām pieņemts 2025. gada 7. oktobrī. Informācija par akreditācijas sfēru un statusu ir pieejama Valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” tīmekļa vietnē: www.latak.gov.lv. 

Teksts papildināts 07.08.2026., precizējot informāciju par laboratorijas akreditāciju.

The post Siltumfizikālo mērījumu centrs ir paplašinājis akreditēto testēšanas metožu klāstu appeared first on Skaitliskās modelēšanas institūts.