LU EZTF SMI superdatori tiek izmantoti gan pētnieku, gan uzņēmumu vajadzībām kā digitālas laboratorijas, kurās zinātnieki pēta un apraksta dabas un tehnoloģiju procesus – gaisa un ūdens kustību, siltuma un enerģijas pārnesi, materiālu uzvedību dažādos apstākļos, kā arī izstrādā mākslīgā intelekta modeļus un risinājumus šo sarežģīto sistēmu analīzei. Institūtā tiek veikta arī silikāta kristālu skaitliskā modelēšana, kas ir pamatu procesoru un mikroshēmu izstrādei.

Izstāde pēta mākslīgā intelekta, algoritmisko kopienu un cilvēka mijiedarbību. Arī to, kā šīs divas parādības veido un maina cilvēku savstarpējās attiecības. Raugoties no šāda skatpunkta, izstādi var uzskatīt arī par mēģinājumu radīt “mūslaiku portretu”, kur spoguļojas tehnoloģiju ietekme uz kultūru, tostarp mākslas radīšanas procesu, un sabiedrību kā kopumu.

Gints Gabrāns ir instalāciju un multimediju mākslinieks. 2007. gadā viņa projekts “Paraspoguļi” reprezentēja Latviju 52. Venēcijas mākslas biennālē. Izstādes kurators ir Artūrs Virtmanis.

Izstādi organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāde Rīgas Laikmetīgā mākslas telpa, to atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Malduguns alus, Dateks un LU EZTF Skaitliskās modelēšanas institūts. Pazīstamais datoru komplektēšanas uzņēmums Dateks.lv nodrošina Ginta Gabrāna mākslīga intelekta instalācijai nepieciešamo augstas veiktspējas datoru.

The post Aicinām apmeklēt izstādi par mākslīgā intelekta, algoritmisko kopienu un cilvēka mijiedarbību appeared first on Skaitliskās modelēšanas institūts.

Projekta mērķis ir stiprināt LU SMI eksperimentālo bāzi un apvienot institūta ilggadējo pieredzi kristālu audzēšanas procesu skaitliskajā modelēšanā ar praktiskiem eksperimentiem. Jaunā iekārta ļaus pētīt un audzēt tehnoloģiski nozīmīgus oksīdu kristālus, tostarp beta-bārija borātu (BBO), kas plaši tiek izmantots lāzeru tehnoloģijās.

Projekta ietvaros tiks veikta kristālu audzēšanas iekārtas iegāde, uzstādīšana un testēšana, personāla apmācība, kā arī pirmo kristālu izaudzēšana. Iegūtā infrastruktūra nodrošinās stabilu pamatu turpmākajiem pētījumiem, skaitlisko modeļu validācijai un digitālo dvīņu izstrādei kristālu audzēšanas procesiem.

Projekta īstenošana plānota līdz 2026. gada 31. decembrim.

The post Apstiprināts projekts par kristālu audzēšanas iekārtas izveidi appeared first on Skaitliskās modelēšanas institūts.

1) Mihails Ščepanskis, CENOS, “A nuclear power generator for space missions“;
2) Ģirts Zāģeris, LU EZTF SMI, “Numerical Investigation of Wave Induced Enhancement of Boron Removal in Gas Blowing Silicon Refinement” (promocijas darba priekšaizstāvēšana);
3) Mihails Birjukovs, LU EZTF SMI, “A partial overview & plan for MHD, building physics and other research directions at the INM Multiphysical Processes Modelling lab“;
4) Mihails Birjukovs, LU EZTF SMI, “Applications methods developed for multiphase MHD to active matter, organ-on-a-chip, magneto-microconvection & cell dynamics systems” (Part 1);

Nākamajā (piektajā) seminārā (20. novembrī) uzstāsies LU EZTF SMI vadošais pētnieks Mihails Birjukovs ar otro daļu referātam “Applications methods developed for multiphase MHD to active matter, organ-on-a-chip, magneto-microconvection & cell dynamics systems”. Savukārt aiznākamajā seminārā (27. novembrī) uzstāsies SMI pētnieks Kirils Surovovs ar tēmu “Applying LLMs for launching CFD simulations and parameter optimization“.

Semināri notiek katru ceturtdienu 13.00–14.30 (līdz 1.5 stundām), gan klātienē SMI (Zinātņu Mājas 520. telpā), gan attālināti MS Teams. Dalība un uzstāšanās semināriem ir atklāti — interesentiem lūgums sazināties ar Mihailu Birjukovu (LU e-pasts vai LinkedIn), kas organizē un vada seminārus, lai saņemtu ziņojumus par nākotnes semināriem, piekļuvi semināru arhīvam, un lai pieteiktos klātienes vai neklātienes dalībai, tai skaitā ar referātu. Semināru valoda ir angļu.

The post Šonedēļ notiks jau piektais SMI iknedēļas seminārs appeared first on Skaitliskās modelēšanas institūts.

Pasākuma laikā, baudot kafiju un uzkodas, dalībnieki iepazīsies ar iespējām izmantot superdatoru jaudu un mākslīgā intelekta (AI) rīkus uzņēmumu un organizāciju projektos.

Semināra mērķis – sniegt praktisku ieskatu, kā HPC infrastruktūra un Eiropas AI rūpnīcu tīkls var palīdzēt:

• samazināt izmaksas un riskus inovatīvu produktu izstrādē,

• paātrināt modelēšanas, analīzes un automatizācijas procesus,

• iegūt piekļuvi Eiropas superdatoru resursiem un atbalsta programmām.

Programmas galvenie akcenti:

• Aktualitātes par superdatoru tēmu un pieejamais finansējums projektiem.

• AI risinājumu izstrādes process un praktiski piemēri.

• Resursi, ko piedāvā “Mākslīgā intelekta rūpnīcas antena – Latvija” (AI Factory Antenna – Latvia, AIFA-LAT)”.

Kārlis Muižnieks, Latvijas HPC kompetences centra sadarbības projektu vadītājs uzsver: “Superdatori vairs nav tikai zinātnieku rīks – tie ir pieejami arī uzņēmējiem, lai paātrinātu jaunu produktu izstrādi, inovāciju radīšanu, kā arī uzņēmējiem samazinātu izmaksas. Šajā seminārā parādīsim, kā praktiski sākt izmantot superdatorus un kā izmantot mākslīgā intelekta risinājumus, kā arī, kā piesaistīt Eiropas finansējumu, lai idejas pārvērstu konkurētspējīgos produktos.”

“Superdatoru brokastīm” iespējams pievienoties gan klātienē, gan attālināti. Pasākums ir bezmaksas, bet nepieciešama obligāta iepriekšēja reģistrēšanās: https://bit.ly/Superdatoru_brokastis .

Plašākai informācijai: https://eurocc-latvia.lv/superdatoru-brokastis-uznemejiem-28-novembri/ vai info@eurocc-latvia.lv.

Pasākums tiek īstenots ar EuroHPC projekta «Nacionālie kompetences centri EuroHPC» (EuroCC 2) atbalstu, sadarbībā ar RTU HPC centru un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes  Skaitliskās modelēšanas institūtu.

The post “Superdatoru brokastis”: kā piesaistīt Eiropas naudu un izmantot HPC jaudu appeared first on Skaitliskās modelēšanas institūts.

Kopš 2025. gada SMI Siltumfizikālo mērījumu centrs ir daļa no jaunizveidotās Latvijas Universitātes Testēšanas un mērījumu laboratorijas, kas apvieno vairākas zinātniski-pētnieciskās laboratorijas (uz šo brīdi divas – būvmateriālu un grunts testēšanai). 

Līdz šim centrs bija akreditēts materiālu siltuma vadītspējas λ [W/(m×K)] testēšanai atbilstoši starptautiskā standarta LVS EN 12667 prasībām, taču ar 2025.gada oktobri akreditācijai veiksmīgi pievienota jauna sfēra – būvmateriālu higrotermisko īpašību un ūdens tvaika caurlaidības noteikšana saskaņā ar LVS EN 12572 standarta prasībām. Tagad varam piedāvāt arī materiālu ūdens tvaika difūzijas pretestības μ [-] un difūzijas ekvivalentā gaisa slāņa biezuma S_d [m] mērījumus paraugiem līdz pat 5 cm biezumā. 

Ūdens tvaika caurlaidības parametri ir svarīgi būvmateriālu un konstrukciju optimālā mitruma režīma un ilgtspējas nodrošināšanai. Tie palīdz prognozēt mitruma saturu un tā izmaiņas materiālos un būvelementos, novēršot kondensāta veidošanos, kas var izraisīt pelējuma augšanu, materiālu degradāciju un energoefektivitātes zudumu. 

The post Siltumfizikālo mērījumu centrs ir ieguvis akreditāciju veikt ūdens tvaika caurlaidības mērījumus appeared first on Skaitliskās modelēšanas institūts.