<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>Daiga Cepīte-Frišfelde, Author at Skaitliskās modelēšanas institūts</title>
	<atom:link href="https://modinst.lu.lv/author/daiga-cepite-frisfelde/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://modinst.lu.lv/author/daiga-cepite-frisfelde/</link>
	<description>Latvijas Universitātes zinātniskais institūts</description>
	<lastBuildDate>Wed, 03 Jul 2024 09:48:50 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.8.3</generator>
	<item>
		<title>No zaļa uz brūnu: divās desmitgadēs piekrastes ūdeņi Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā kļuvuši tumšāki</title>
		<link>https://modinst.lu.lv/no-zala-uz-brunu-divas-desmitgades-piekrastes-udeni-rigas-juras-lici-baltijas-jura-klus-tumsaki/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[Daiga Cepīte-Frišfelde]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 21 Jun 2024 07:10:04 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://modinst.lu.lv/?p=4229</guid>

					<description><![CDATA[<p>Baltijas jūras un īpaši Rīgas līča austrumu piekrastē zemūdens veģetācija ilggadīgi saskaras ar stresu dēļ no lielākajām upēm nestā piesārņojuma, eitrofikācijas, spēcīgas viļņu ietekmes un tās pastāvēšanai situācija ir nelabvēlīga ar tendenci pasliktināties. Ūdens caurredzamībai pazeminoties, par ko liecina arī no satelīta mērījumiem atvasināti datu produkti, zemūdens veģetācijai, papildus citiem stresoriem jāpārvar arī nepietiekams gaismas [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://modinst.lu.lv/no-zala-uz-brunu-divas-desmitgades-piekrastes-udeni-rigas-juras-lici-baltijas-jura-klus-tumsaki/">No zaļa uz brūnu: divās desmitgadēs piekrastes ūdeņi Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā kļuvuši tumšāki</a> appeared first on <a href="https://modinst.lu.lv">Skaitliskās modelēšanas institūts</a>.</p>
]]></description>
										<content:encoded><![CDATA[
<p style="margin-top:0;margin-bottom:0">Baltijas jūras un īpaši Rīgas līča austrumu piekrastē zemūdens veģetācija ilggadīgi saskaras ar stresu dēļ no lielākajām upēm nestā piesārņojuma, eitrofikācijas, spēcīgas viļņu ietekmes un tās pastāvēšanai situācija ir nelabvēlīga ar tendenci pasliktināties. Ūdens caurredzamībai pazeminoties, par ko liecina arī no satelīta mērījumiem atvasināti datu produkti, zemūdens veģetācijai, papildus citiem stresoriem jāpārvar arī nepietiekams gaismas daudzums.</p>



<p style="margin-top:0;margin-bottom:0"><br>Kas ir galvenie iemesli, kuru rezultātā gaismas caurredzamība Rīgas līcī iepriekšējās desmitgadēs ir samazinājusies, ir pašlaik aktuāls neatbildēts jautājums, kuru izprast esam uzsākuši arī izmantojot SMI veidotos okeanogrāfiskos modeļus. Kopā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu realizētā projekta Ce2Coast rezultātā izveidotā Rīgas līča fizikālo parametru (straumes, sāļums, temperatūra, ūdens līmenis, ledus sega) reanalīze izmantota, lai pārbaudītu fizikālo parametru ietekmi uz ūdens caurredzamību un krāsu. Pašlaik izprastais publicēts žurnālā Frontiers in Marine science. </p>



<p></p>



<p style="margin-top:0;margin-bottom:0">(<a href="https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fmars.2024.1369537/full">https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fmars.2024.1369537/full</a> )</p>
<p>The post <a href="https://modinst.lu.lv/no-zala-uz-brunu-divas-desmitgades-piekrastes-udeni-rigas-juras-lici-baltijas-jura-klus-tumsaki/">No zaļa uz brūnu: divās desmitgadēs piekrastes ūdeņi Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā kļuvuši tumšāki</a> appeared first on <a href="https://modinst.lu.lv">Skaitliskās modelēšanas institūts</a>.</p>
]]></content:encoded>
					
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Par augstas veiktspējas skaitļošanu arī LU 82. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē 22.02.2024</title>
		<link>https://modinst.lu.lv/par-augstas-veiktspejas-skaitlosanu-ari-lu-82-starptautiskaja-zinatniskaja-konference-22-02-2024/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[Daiga Cepīte-Frišfelde]]></dc:creator>
		<pubDate>Fri, 16 Feb 2024 14:37:14 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Bez kategorijas]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://modinst.lu.lv/?p=4197</guid>

					<description><![CDATA[<p>22. februārī&#160;plkst. 10:00-14:30 iespēja gūt ieskatu aktuālā nozarē &#8211; digitālo dvīņu attīstībā. Skaitliskās modelēšanas institūta LU 82. Starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros rīkotā sekcijas sēdē šogad izvēlēts uzmanību vērst uz&#160;Augstas veiktspējas skaitļošanas izmantošanu skaitliskā modelēšanā. Zinātniskajā saturā pārstāvēts plašs tēmu loks. Šogad doktora grādu ieguvušais SMI pētnieks Valtera Dzelme, kurš pamatīgi iedziļinājies materiālu elektromagnētiskās apstrādes nozarē, [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://modinst.lu.lv/par-augstas-veiktspejas-skaitlosanu-ari-lu-82-starptautiskaja-zinatniskaja-konference-22-02-2024/">Par augstas veiktspējas skaitļošanu arī LU 82. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē 22.02.2024</a> appeared first on <a href="https://modinst.lu.lv">Skaitliskās modelēšanas institūts</a>.</p>
]]></description>
										<content:encoded><![CDATA[
<p><strong>22. februārī</strong>&nbsp;plkst. 10:00-14:30 iespēja gūt ieskatu aktuālā nozarē &#8211; digitālo dvīņu attīstībā. Skaitliskās modelēšanas institūta LU 82. Starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros rīkotā sekcijas sēdē šogad izvēlēts uzmanību vērst uz&nbsp;<strong>Augstas veiktspējas skaitļošanas izmantošanu skaitliskā modelēšanā</strong>.</p>



<p>Zinātniskajā saturā pārstāvēts plašs tēmu loks. Šogad doktora grādu ieguvušais SMI pētnieks Valtera Dzelme, kurš pamatīgi iedziļinājies materiālu elektromagnētiskās apstrādes nozarē, prezentēs sasniegto šķidro metālu brīvās virsmas kustības izpēti. Par sasniegto ūdeņraža enerģētikai nozīmīgu materiālu izstrādē &#8211; kas šogad Latvijas zinātnē daudzināta tēma &#8211; varēsim uzzināt no Maksima Sokolova no LU CFI. Tālāk programmā iekļautas gan specifiskas teorētiskas jomas &#8211; Boze Einšteina kondensāta modelēšana &#8211; referātā no Serbijas &#8211; prof. Antun Balaž; betona kompozītu modelēšana &#8211; vadošais pētnieks no Tallinas Tehnoloģiskā institūta &#8211; dr. Heiko Hermmann; būs iespēja uzzināt par sasniegto droša iekštelpu gaisa nodrošināšanā; purvu ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanā no LU SMI. Programmā arī vairāki referāti par augstas veiktspējas skaitļotāju sistēmas optimizāciju.</p>



<p>Darba valoda angļu. Pasākumā saistoši arī tiem, kuri ar augstas veiktspējas skaitļošanu un augsta līmeņa digitālām prasmēm pazīstami maz &#8211; ieplānota arī atsevišķa klātienes augstas veiktspējas skaitļošanas iespēju demonstrācija plkst. 11:50-12.10 (<em>latviski</em>). <a href="http://www.conferences.lu.lv/event/470/">Sekcijas apraksts</a> un <a href="https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/65504">sekcijas tēžu krājums</a>.</p>



<p></p>



<p><em>DIGITAL JU Simple Grants programmas līdzfinansēts projekts “National Competence Centres in the framework of EuroHPC Phase 2” (Project 101101903 – EuroCC2)</em></p>



<figure class="wp-block-image size-full"><img fetchpriority="high" decoding="async" width="400" height="323" src="https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/02/image001.png" alt="" class="wp-image-4201" srcset="https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/02/image001.png 400w, https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/02/image001-300x242.png 300w" sizes="(max-width: 400px) 100vw, 400px" /></figure>
<p>The post <a href="https://modinst.lu.lv/par-augstas-veiktspejas-skaitlosanu-ari-lu-82-starptautiskaja-zinatniskaja-konference-22-02-2024/">Par augstas veiktspējas skaitļošanu arī LU 82. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē 22.02.2024</a> appeared first on <a href="https://modinst.lu.lv">Skaitliskās modelēšanas institūts</a>.</p>
]]></content:encoded>
					
		
		
			</item>
		<item>
		<title>LU izstrādā sintēzes gāzes ražošanas tehnoloģiju inovatīvai metanola ieguvei</title>
		<link>https://modinst.lu.lv/lu-izstrada-sintezes-gazes-razosanas-tehnologiju-inovativai-metanola-ieguvei/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[Daiga Cepīte-Frišfelde]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 23 Jan 2024 08:11:46 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Bez kategorijas]]></category>
		<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://modinst.lu.lv/?p=4142</guid>

					<description><![CDATA[<p>Latvijas Universitātē, izmantojot procesu skaitlisko modelēšanu, izstrādāta un optimizēta tehnoloģija sintēzes gāzes ražošanai mazas jaudas kompaktiekārtās, tādējādi padarot to saimnieciski izdevīgu metanola kā vērtīga ķīmisko tehnoloģiju izejmateriāla ieguvei, utilizējot lauksaimniecības produktu atlikumus. Par šo panākumu detalizēti kopsavilkumu sniedz mūsu institūta vadošais pētnieks Andris Jakovičs. Viena no “zaļās” Eiropas koncepcijas realizācijas un tā saucamo siltumnīcu gāzu [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://modinst.lu.lv/lu-izstrada-sintezes-gazes-razosanas-tehnologiju-inovativai-metanola-ieguvei/">LU izstrādā sintēzes gāzes ražošanas tehnoloģiju inovatīvai metanola ieguvei</a> appeared first on <a href="https://modinst.lu.lv">Skaitliskās modelēšanas institūts</a>.</p>
]]></description>
										<content:encoded><![CDATA[
<p>Latvijas Universitātē, izmantojot procesu skaitlisko modelēšanu, izstrādāta un optimizēta tehnoloģija sintēzes gāzes ražošanai mazas jaudas kompaktiekārtās, tādējādi padarot to saimnieciski izdevīgu metanola kā vērtīga ķīmisko tehnoloģiju izejmateriāla ieguvei, utilizējot lauksaimniecības produktu atlikumus. Par šo panākumu detalizēti kopsavilkumu sniedz mūsu institūta vadošais pētnieks Andris Jakovičs.</p>



<p>Viena no “zaļās” Eiropas koncepcijas realizācijas un tā saucamo siltumnīcu gāzu emisijas&nbsp; samazināšanas iespējām ir maksimāla visa veida organisko atkritumu, t.&nbsp;sk. arī lauksaimniecībā un lopkopībā, pārvēršana produktos, kas nerada CO<sub>2</sub> izmešus atmosfērā. Līdz šim biogāzes ražotāji lielāko tiesu savu saražoto sadedzina un ražo “zaļo” elektrību. Nākamais solis šajā tehnoloģijā ir biogāzes attīrīšana, lai iegūtu biometānu, ko var ievadīt esošajā gāzes pārvades cauruļvadu sistēmā. Tomēr tas nenovērš potenciālos CO<sub>2</sub> izmešus atmosfērā, ja gāzi izmanto apkurei to sadedzinot.</p>



<p>Kardināli “zaļš“ risinājums ir šīs gāzes tālāka ķīmiska pārstrāde, piemēram, ražojot biometanolu. Tomēr šāda saimnieciski izdevīga tehnoloģija līdz šim ir realizēta tikai dabas gāzes konversijai ar ūdens tvaiku un skābekli ļoti lielos apjomos vienuviet – pārstrādei relatīvi nelielos lauksaimniecības uzņēmumos šī tehnoloģija ir neizdevīga. Lai rastu perspektīvu risinājumu mazām saimniecībām, 2021. gadā Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūtā  sadarbībā ar partneruzņēmumu “Encata” tika uzsākts ERAF projekts “Sintēzes gāzes ražošanas metodes izstrāde inovatīvai metanola ieguvei ar kompaktiekārtām, izmantojot tehnoloģisko procesu matemātisko modelēšanu” (vadītājs <em>Dr. fiz.</em> Andris Jakovičs), kura izstrāde sekmīgi noslēdzās 2023. gada nogalē.</p>



<p>Būtiska loma izstrādnē bija augstražīgu datorsistēmu (datorkalsteru) efektīviem lietojumiem, kas ļauj detalizēti atspoguļot kompleksos termiskos, turbulento plūsmu un, kas īpaši resursursietilpīgi, sarežģīto ķīmisko pārvērtību procesus reaktorā. Izstrādātā tehnoloģija šādām moduļiekārtām tika arī aizsargāta to patentējot. Izveidots un sekmīgi izmēģināts arī šādas kompaktiekārtas prototips.</p>



<p>Par tehnoloģijas ieviešanu aktīvi interesējas arī&nbsp; Latvijas Biogāzes asociācijas un Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas biedri, jo atšķirībā no biogāzes metanols ir viegli transportējams produkts ar stabilu tirgus pieprasījumu un cenu plastmasu ražošanai. Tā kā tehnoloģijas praktiskā ieviešana ir saistīta ar nozīmīgām investīcijām, tad, izpratnes par to sekmēšanai un pārliecības veidošanai par tās izdevīgumu, ir pieteikts arī LIFE programmas projekts, kura ietvaros paredzēta demonstrējumu iekārtas izbūve un ekspluatācija Latvijā.</p>



<p>Priecē arī tas, ka šīs izstrādnes realizācijā ar LU finansiālo atbalstu viespētnieku statusā kopš 2022.&nbsp;gada aktīvi piedalījās divi Ukrainas ķīmisko tehnoloģiju speciālisti (Leonīds&nbsp; Rodins un Viktors Haritonovs), kuri Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā nevarēja savu pētniecības un projektēšanas darbu turpināt Severodoņeckā.</p>



<p>2024. gadam kopīgi iecerēta līdzīgas tehnoloģijas izstrāde amonjaka kā potenciāla dīzeļdegvielas aizstājēja ražošanai no biogāzes.</p>



<figure class="wp-block-image size-large"><img decoding="async" width="1030" height="773" src="https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/01/EUReact-1030x773.jpg" alt="Darbs pie tehnoloģijas sintēzes gāzes ražošanai izstrādes." class="wp-image-4153" srcset="https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/01/EUReact-1030x773.jpg 1030w, https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/01/EUReact-300x225.jpg 300w, https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/01/EUReact-768x576.jpg 768w, https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/01/EUReact-1536x1152.jpg 1536w, https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/01/EUReact-1500x1125.jpg 1500w, https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/01/EUReact-705x529.jpg 705w, https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/01/EUReact.jpg 1920w" sizes="(max-width: 1030px) 100vw, 1030px" /></figure>



<figure class="wp-block-gallery has-nested-images columns-default is-cropped wp-block-gallery-1 is-layout-flex wp-block-gallery-is-layout-flex">
<figure class="wp-block-image size-large"><img decoding="async" width="554" height="194" data-id="4149" src="https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/01/EUReact.png" alt="" class="wp-image-4149" srcset="https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/01/EUReact.png 554w, https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/01/EUReact-300x105.png 300w" sizes="(max-width: 554px) 100vw, 554px" /></figure>
</figure>



<p class="has-text-align-center">Projektu līdzfinansē REACT-EU finansējums pandēmijas krīzes seku mazināšanai</p>



<p class="has-text-align-center">Projekts “Sintēzes gāzes ražošanas metodes izstrāde inovatīvai metanola ieguvei ar kompaktiekārtām, izmantojot tehnoloģisko procesu matemātisko modelēšanu” (Nr. 1.1.1.1/20/A/110)</p>
<p>The post <a href="https://modinst.lu.lv/lu-izstrada-sintezes-gazes-razosanas-tehnologiju-inovativai-metanola-ieguvei/">LU izstrādā sintēzes gāzes ražošanas tehnoloģiju inovatīvai metanola ieguvei</a> appeared first on <a href="https://modinst.lu.lv">Skaitliskās modelēšanas institūts</a>.</p>
]]></content:encoded>
					
		
		
			</item>
		<item>
		<title>Publikācija Q1 žurnālā “Heat Transfer”</title>
		<link>https://modinst.lu.lv/publikacija-q1-zurnala-heat-transfer/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[Daiga Cepīte-Frišfelde]]></dc:creator>
		<pubDate>Thu, 04 Jan 2024 13:34:40 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[Jaunumi]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://modinst.lu.lv/?p=4114</guid>

					<description><![CDATA[<p>Q1 žurnālā &#8220;Heat Transfer&#8221; ir publicēts mūsu institūta vadošā pētnieka Staņislava Gendeļa zinātnisks raksts &#8220;Comparison of experimental and calculated thermal transmittance for timber-framed outer wall constructions&#8220;. Tajā ir aprakstīti būvniecībā plaši lietoto ārsienas koka karkasa konstrukciju ar siltuma izolācijas pildījumu siltuma caurlaidības (U vērtības) veiktie eksperimentālie mērījumi dažādos materiālu kombinācijas gadījumos, kā arī analizēta to [&#8230;]</p>
<p>The post <a href="https://modinst.lu.lv/publikacija-q1-zurnala-heat-transfer/">Publikācija Q1 žurnālā “Heat Transfer”</a> appeared first on <a href="https://modinst.lu.lv">Skaitliskās modelēšanas institūts</a>.</p>
]]></description>
										<content:encoded><![CDATA[
<p>Q1 žurnālā &#8220;<a href="https://www.scopus.com/sourceid/21101023186">Heat Transfer</a>&#8221; ir publicēts mūsu institūta vadošā pētnieka Staņislava Gendeļa zinātnisks raksts &#8220;<a href="https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/htj.22953">Comparison of experimental and calculated thermal transmittance for timber-framed outer wall constructions</a>&#8220;.</p>



<p>Tajā ir aprakstīti būvniecībā plaši lietoto ārsienas koka karkasa konstrukciju ar siltuma izolācijas pildījumu siltuma caurlaidības (<em>U</em> vērtības) veiktie eksperimentālie mērījumi dažādos materiālu kombinācijas gadījumos, kā arī analizēta to atbilstību teorētiskajiem aprēķiniem. Pētījuma rezultāti parāda atšķirības starp eksperimentālajām un aprēķinātajām siltuma caurlaidības vērtībām koka karkasa ārsienām, ko pamatā nosaka mitruma ietekme, kas parasti netiek ievērota.</p>



<figure class="wp-block-image size-large"><img loading="lazy" decoding="async" width="1030" height="504" src="https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/01/6-1-1030x504.jpg" alt="" class="wp-image-4124" srcset="https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/01/6-1-1030x504.jpg 1030w, https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/01/6-1-300x147.jpg 300w, https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/01/6-1-768x376.jpg 768w, https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/01/6-1-705x345.jpg 705w, https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/01/6-1.jpg 1293w" sizes="auto, (max-width: 1030px) 100vw, 1030px" /></figure>



<figure class="wp-block-image size-full"><img loading="lazy" decoding="async" width="933" height="697" src="https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/01/2-2.jpg" alt="" class="wp-image-4130" srcset="https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/01/2-2.jpg 933w, https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/01/2-2-300x224.jpg 300w, https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/01/2-2-768x574.jpg 768w, https://modinst.lu.lv/wp-content/uploads/2024/01/2-2-705x527.jpg 705w" sizes="auto, (max-width: 933px) 100vw, 933px" /></figure>
<p>The post <a href="https://modinst.lu.lv/publikacija-q1-zurnala-heat-transfer/">Publikācija Q1 žurnālā “Heat Transfer”</a> appeared first on <a href="https://modinst.lu.lv">Skaitliskās modelēšanas institūts</a>.</p>
]]></content:encoded>
					
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>
