Altum Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas statistika
Valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM programma “Daudzdzīvokļu māju energoefektivitāte” startēja 2016. gada pavasarī un tā ir aktīvā projektu īstenošanas stadijā, jauni projektu pieteikumi netiek pieņemti. Programmā kopumā tika iesniegti 989 projektu pieteikumi, no kuriem ir pabeigti 347, bet būvniecības stadijā – 124. Uz šo brīdi “Daudzdzīvokļu māju energoefektivitāte” grantos ALTUM kopumā ir izmaksājis 124 miljonus eiro, kas sastāda ¾ no kopējā pieejamā grantu apjoma.
ALTUM mājas lapā apkopotā veidā ir pieejami informācijas par iesniegtu projektu pieteikumu svarīgākiem datiem, t.sk. tehnisko dokumentāciju (siltumenerģijas patēriņu un tā samazinājumu, CO2 emisijām, ēkas platību u.c.), būvkomersantiem, būvuzraugiem, izmaksām (kopējām, attiecināmām un granta) un finanšu korekcijas pielietojumu.
SMI pētnieks Staņislavs Gendelis ir veicis publiski pieejamo datu statistisko analīzi, kuras galvenie rezultāti ir izklāstīti zemāk:
1.) Projektu skaits pa Latvijas reģioniem. Pusi no visiem projektiem (51%) sastāda divas pilsētas – Rīga un Liepāja kopā ar trīs novadiem – Olaines, Siguldas un Valmieras. Vismazāk projektu, pa vienam, ir iesniegti no Varakļānu, Augšdaugavas un Krāslavas novadiem. Jāatzīmē, ka no otrās lielākās pilsētas, Daugavpils, ir apstiprināti tikai 3 projekti.
2.) Ēku platība un būvniecības gads. Divas trešdaļas no ēkām ir ar platību no 500 līdz 3000 m2, bet kopējais diapazons ir no 190 m2 līdz pat 16500 m2. 453 jeb vairāk kā puse no visiem projektiem (57%) ir apzīmēti kā “specprojekti”, nākamā pēc projektu skaita (109 jeb 18%) ir 103.sērija, bet kā trešā ir 316/318. sērijas ēkas ar 118 projektiem (15%). Pārliecinošs vairākums no visām ēkām ir celtas padomju gados (1955-1990) ar maksimumu 1970-1985 gg. Vecākā ēka ir nodota ekspluatācijā 1870. gadā bet jaunākā – 2008. gadā.
3.) Apkures patēriņš ēkās pirms un pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas. Lielākajā daļā no ēkām (75%) esošajā stāvoklī apkures vajadzībām gadā tiek patērēts 100…160 kWh/m2 ar neizteiktu maksimumu starp 120 un 150 kWh/m2. Savukārt, pēc projektā plānoto energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu realizācijas, 90% no ēku kopējā skaita apkures patēriņš būs robežās no 40 līdz 70 kWh/m2 gadā ar izteiktu skaita maksimumu 50…55 kWh/m2 intervālā, kam atbildīs katra ceturtā ēka.
4.) Apkures patēriņa atkarībā no apkurināmās platības. Analizējot plānoto ēkas apkures patēriņa atkarībā no esošā patēriņa, ir skaidri redzama izteikta atkarība – jo lielāks sākotnējais apkures vajadzība, jo mazāku efektivitāti var panākt ar projektē paredzētiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Galvenais iemesls tam ir ēkas ģeometrijas (t.sk. kompaktuma) ietekme uz siltuma zudumu proporciju kopējā siltuma bilancē. Un to norāda arī apkures patēriņu atkarība no ēkas kopējā laukuma – jo mazāks ir ēkas izmērs, no lielāks ir normēts apkures patēriņš.
5.) Projektu izmaksas. Atkarībā no ēkas platības un paredzēto pasākumu veida izmaksas viena projekta realizācijai svārstās no 42 500 € līdz pat 3 150 000 €, tomēr puse no visiem projektiem tiek realizēti ar kopējām izmaksām intervālā no 200 000 līdz 400 000 €. No ēkas lieluma neatkarīgu priekšstatu par būvdarbu izmaksu līmeni sniedz uz ēkas platību normēts skaitlis, kas 60% no projektiem ir no 130 līdz 220 €/m2 ar izteiktu maksimumu 160…190 €/m2 intervālā, aptverot 22% no ēkām.
6.) Projektu izmaksu tendences programmas darbības laikā. Lai novērtētu būvniecības izmaksu izmaiņas ALTUM programmas “Daudzdzīvokļu māju energoefektivitāte” visa darbības laikā no 2016. līdz 2022. gadam, tika veikta statistiskā projektu izmaksu datu analīze. Tā parādīja, ka programmas pirmajā gadā apstiprināto projektu kopējās attiecināmās izmaksas svārstījās starp 70 un 260 €/m2 ar vidējo rādītāju 152 €/m2. Savukārt programmas pēdējā gadā projektu vidējās izmaksas ir pieaugušas par 63% – līdz 249 €/m2, maksimālajam rādītājam sasniedzot pat 460 €/m2.
Materiāls ir tapis projekta “Gandrīz nulles enerģijas ēku (gNEĒ) faktiskā energopatēriņa analīze un nepieciešamo energoefektivitātes paaugstināšanas risinājumu izstrāde” Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/505 ietvaros.
