Institūta vēsture
1970
Katedras dibināšana
Juris Miķelsons LVU nodibina jaunu Elektrodinamikas un nepārtrauktas vides mehānikas katedru (ENVMK), kas veido ciešu sadarbību ar Zinātņu akadēmijas Fizikas un Polimēru mehānikas institūtiem. Lai gatavotu speciālistus šiem institūtiem un industrijai tiek izveidota jauna specializācijas studiju programma fiziķiem ar pastiprinātu matemātisko un skaitlisko metožu apmācību un ievirzi uz elektromagnētisko, hidrodinamisko, cietvielu mehānikas un siltuma procesu modelēšanu izmantojot augošās datorskaitļošanas iespējas. Turpmākajos gados sekmīgi attīstās sadarbība ar Maskavas, Ļeņingradas un Kijevas atbilstoša profila pētnieciskām iestādēm. Novitāte ir pētījumu finansēšana katedrā veicot praktiski orientētus pētījumus uz zinātnisko līgumdarbu bāzes.
1989
Logs uz rietumiem
Tiek noslēgts pirmais LU pētnieciskās sadarbības līgums ar Rietumeiropas universitāti – Hannoveres universitāti. Līguma kodolu veido elektrotehnoloģisko procesu modelēšana sadarbojoties LU ENVMK un Hannoveres universitātes Elektrotermijas institūtam (Prof. Alfrēds Mīlbauers). Sadarbības ietvaros turpmākajos gados daudzi LU jaunie pētnieki (tai skaitā Andris Muižnieks, Jānis Virbulis, Sandris Lācis, Leonīds Buligins, Uldis Bethers u.c.) gūst nozīmīgu industriālo pētījumu pieredzi strādājot partneraugstskolā. Sāk veidoties pašreizējā SMI pētījumu ievirze metalurģijas (Andris Jakovičs) un pusvadītāju tehnoloģiju (Andris Muižnieks, Jānis Virbulis) jomas. Nepārtraukta pētnieciskā sadarbībā ar šo institūtu (pašreiz Elektrotehnoloģiju institūts, vadītājs Prof. Bernards Nacke) turpinās arī pašlaik.
1991
Darbības paplašināšanās
Attīstās kontakti ar citām Eiropas augstskolām Zviedrijā, Vācijā un Francijā. Sāk veidoties pašreizējais SMI pētījumu virziens vides procesu modelēšanā (Uldis Bethers).
1994
VTPMML dibināšana
ENVMK pētnieki (Andris Jakovičs un Uldis Bethers) LU nodibina jaunu Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratoriju (VTPMML). Laboratorija attīsta pētījumus metalurģijas tehnoloģisko un vides procesu modelēšanā, kā arī ēku energoefektivitātes jomā. Līdztekus starptautiskai sadarbībai intensīvi tiek veidoti kontakti ar Latvijas ostām, uzņēmumiem, pašvaldībām un valsts institūcijām tas interesējošo pētījumu veikšanai.
1999
Kolokvija MEP aizsākšana
VTPMML sadarbībā ar Hannoveres universitātes Elektrotehnoloģiju institūtu pirmo reiz organizē starptautisku zinātnisku kolokviju “Modelling for material processing”. Kolokviji pēc tam pārmaiņus (2001, 2003, 2006, 2010, 2014, 2017) tiek organizēti Rīgā un Hannoverē.
2014
Laboratorijas paplašināšanās
VTPMML iekļaujas silīcija tehnoloģiju pētniecības grupa (vad. Jānis Virbulis), pārstāvot Andra Muižnieka aizsākto pētniecības virzienu un starptautiskās sadarbības pusvadītāju monokristālu ražošanas tehnoloģiju jomā.
2019
SMI dibināšana
VTPMML no telpām Zeļļu ielā 23 pārceļas uz LU jauno Zinātņu māju Jelgavas ielā 3. Laboratorijas personālu veido kopumā 30 pētnieki, no tiem 7 fizikas zinātņu doktori. Pētījumu turpmākai attīstībai dažādu procesu matemātiskās modelēšanas jomā rodas iniciatīva uz laboratorijas bāzes veidot pētniecisku institūtu. 2019. gada 30. decembrī tiek parakstīts rektora rīkojums par Skaitliskās modelēšanas institūta (SMI) dibināšanu Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes sastāvā.
