Institūta mācībspēku atziņas pandēmijas laikā

Skaitliskā modelēšanas institūta zinātnieki ir aktīvi ne tikai pētniecībā, bet arī izglītības jomā. Institūta darbinieki dalās attālinātā darba pieredzē un dod padomus centralizēto eksāmenu kārtošanā.

Mācoties attālināti, gan skolēniem, gan studentiem ir jāpārvar dažādi izaicinājumi. LU SMI pētnieks Kristaps Bergfelds žurnāla “SestDiena” 14. jūnija izdevumā saka, ka: “Mācīšanās nav tikai sausu faktu apmaiņa, tā ir arī studentu vadīšana.” Ir jāatzīst, ka mācības klātienē tomēr būtiski atšķiras no attālinātas komunikācijas. Esot uz vietas, pēc studentu sejas izteiksmēm, balss toņa un skatiena var daudz labāk saprast, vai studenti gaida palīdzīgu roku, vai ir apguvušu mācīto.

Vēl K. Bergfelds ir pamanījis, ka vislielākās grūtības ir bijušas ne tik daudz ar pašu mācību satura apguvi, bet gan pielāgošanos darba ritma un vietas maiņai. Iepriekš katrai nodarbei bija atvēlēta sava vieta – proti, mācīšanās notiek universitātē, atpūta kādā bārā un darbs darba vietā, pandēmijas laikā viss tiek pārcelts uz mājām, kas padara pārslēgšanos no vienas nodarbes uz citu sarežģītāku.

Svarīga ir arī radoša pieeja un tehnoloģisko risinājumu izmantošana, ir jāatrod veids, kā panākt veiksmīgu kontaktu ar studentiem vai skolēniem. Pārbaudes darbi arī prasa jaunu metodes. COVID-19 noteikto ierobežojumu dēļ Latvijas Universitātes fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātē tika atrasti jauni veidi, kādos studentiem kārtot eksāmenus neklātienē, kamēr vidusskolas centralizētie eksāmeni tika kārtoti klātienē, ieturot divu metru distanci.

Lai kliedētu skolēnu uztraukumu par centralizētajiem eksāmeniem pēc vairākiem mēnešiem attālinātu mācību, Latvijas Universitātes zinātnieki video tiešraidē dalījās ar padomiem 12. klases skolēniem eksāmenu kārtošanā. Skaitliskās modelēšanas institūta zinātniskais asistents un doktorants Ģirts Zāģeris stāstīja, ko sagaidīt un kā sagatavoties centrālajam eksāmenam fizikā. Svarīgākais fizikas eksāmena kārtotājiem ir aprakstīt visu iespējami detalizēti, atcerēties, ka nekas nav pašsaprotams un pierakstīt visu domāšanas gaitu, kā arī eksperimentos pievērst uzmanību detaļām un izstāstīt, kas, kā un kāpēc tiks mērīts. Turklāt vērtīgāk nekā mācīties teoriju no galvas, ir pildīt pēdējo gadu eksāmenus, un, pašiem tos labojot, saprast eksāmena vērtēšanas kritērijus.

Lai arī citādāks, attālināts mācību process ir devis jaunas zināšanas gan pasniedzējiem, gan studentiem un skolēniem, tās noteikti būs noderīgas arī turpmāk.

Pilns žurnāla “SestDiena” raksta teksts “Ko mēs tiešām esam iemācījušies?” ir pieejams: https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/pieredze/ko-mes-tiesam-esam-iemacijusies-14242882 un video lekcija ar padomiem 12. klašu eksāmenu kārtošanā https://www.facebook.com/latvijasuniversitate/videos/824061451335736/, kurā Ģirts Zāģeris par fizikas eksāmenu sāk stāstīt 4. stundas 33. minūtē.