LU Starptautiskās zinātniskās konferences sekcijas sēde “Virtuālie modeļi drošai un ilgstpējīgai dzīves videi”

Pēc 2 gadu pārtraukuma priecājamies par iespēju rīkot LU Starptautiskās zinātniskās konferences sekcijas sēdi klātienē – šoreiz tā norisinājās piektdienā, 2023. gada 27. janvārī plkst. 13:00, pievilcīgi izveidotajā un plašajā Latvijas Valsts Mežu konferenču telpā “Pīlādzis”. Ļoti iespējams, ka šādi tika uzsākta jauna tradīcija – janvāra beidzamā piektdienā virtuālu modeļu radītājus un pētniekus pulcēt ārpus savām mājām, Latvijas Universitātes – tuvāk kādai no Latvijas tautsaimniecības nozarēm.


Konferences sekcijas organizētajā referātu daļā ar šogad jauniegūto nosaukumu “Virtuālie modeļi ilgtspējīgai un drošai dzīves videi” ar referātiem uzstājās 8 zinātnieki. 
Augstas veiktspējas skaitļošanas tematikā vispirms tika prezentēts ar skaitļošanas klastera ātrdarbību saistīts pētījums, kas ilustrēja ātrdarbības iespējas konkrētās specifiskās pielietojumu jomās: Kirils Surovovs, Jānis Virbulis “Hidrodinamisko aprēķinu ar OpenFOAM efektivitātes testēšana uz HPC klasteriem“.


Guvām iespēju pārliecināties par rezultātiem uzņēmējdarbībā aktuālā tematikā. Izmantojot mūsdienu modelēšanas tehnoloģijas un 3D printēšanu, pētnieki nosaka optimālo protēžu dizainu lauzto roku fiksēšanai un realizē to fiziski taustāmā produktā: Kristers Kokars, Armands Krauze,Jānis Oliņš, Aleksandrs Gutcaits “Lūzumu ārstēšanas 3D drukāto fiksatoru topoloģiskā optimizācija ar galīgo elementu programmatūru“.


Sekcijas pirmo daļu noslēdza atraktīvs stāstījums gan par skaitļošanas klasteru pielietojumu Latvijas upju tīkla datu apstrādē, lai aptvertu to salīdzinošu piemērotību dažādu sugu zivīm, gan par pieredzi ar augšņu kūdras sastāva kartēšanu Latvijā: Andris Avotiņš “Piemēri biodaudzveidības un augšņu izplatības modelēšanā LU SMI klāsterī“.


Sekcijas otro daļu atklāja Skaitliskās modelēšanas institūta direktors un vadošais pētnieks Uldis Bethers, prezentējot ilggadīgu pieredzi klimatisku indikatoru analīzē – šobrīd Lietuvā: Uldis Bethers, Juris Seņņikovs, Andrejs Timuhins “Klimata indikatoru nākotnes projekcijas Lietuvai“.


Ar aktuālo Rīgas līča pētniecības jomā, vērtējot viļņu enerģijas izmaiņas piekrastē, samazinoties ledus sezonas ilgumam, kā arī pievēršot uzmanību ūdens krāsai un ar to saistītai caurspīdībai kā zemūdens veģetācijai būtiskiem parametriem, iepazīstināja Aigars Valainis, Vilnis Frišfelds, Daiga Cepīte-Frišfelde: “Viļņu klimata reanalīze Rīgas jūras līcī“.


Ar izaicinājumiem un metodēm, kas tika atklātas LU Ģeogrāfijas un zemeszinātņu fakultātes kolēģiem, meklējot, kā aizvietot datubāzēs iztrūkstošās ūdenslīmeņa vērtības, iepazīstināja referāts: Jānis Bikše, Inga Retiķe, Ezra Haaf, Andis Kalvāns “Pazemes ūdens līmeņu laikrindu aizpildīšana, iekļaujot iztrūkstošo vērtību raksturu“.


Akadēmiskas intereses par zema līmeņa strūklām Kurzemes piekrastē radīta pētījuma rezultātus prezentēja referāts: Maksims Pogumirskis, Tija Sīle “Zemā līmeņa strūklu automātiska identificēšana atmosfērā Kurzemes piekrastē“.


Sekcijas organizēto daļu noslēdza pētījums, kurā tika meklēts optimāls sildelementa un ventilācijas novietojums, lai telpu padarītu maksimāli labi ventilētu: Dagis Daniels Vidulejs, Andrejs Sabanskis “Gaisa attīrīšanas iekārtas efektivitātes novērtēšana dažādos apstākļos“.


Sekcija ietvēra arī apmēram 1 h ilgu laiku savstarpējām brīvām, kā arī vadītām diskusijām, kas ļoti iespējams bija viena no nozīmīgākajām sekcijas daļām un tika pilnībā izmantota arī pēc tai paredzētā laika beigām, kā rezultātā viesmīlīgās LVM telpas kuplā skaitā atstājām jau pēc darba laika beigām plkst. 17.00.


 Paldies konferences sekcijas dalībniekiem, referentiem!
 Ar konferences tēžu krājumu var iepazīties: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/61782
 Nākamā iespēja būt klāt konferences sekcijā – 2024. gada (janvārī).